Piezveja ir visa jūras radība, kas nav zvejas mērķsuga. Piezveja biežāk notiek gadījumos, kad netiek izmantoti selektīvie zvejas rīki. Par piezvejas upuriem visbiežāk kļūst jūras zīdītāji - pelēkie un pogainie roņi, kā arī putni – visbiežāk nirējpīles. Gan roņi, gan putni ūdenī nirst pēc barības. Iepeldot zvejas rīkos, tie sapinas un noslīkst.

Dažas putnu sugas, piemēram, kākaulis (Clangula hyemalis), ir bieži sastopama suga, un to noslīkšana zvejas rīkos nerada nozīmīgus draudus populācijai. Tomēr citas sugas, kā, piemēram, Stellera pūkpīle (Polysticta stelleri), ir ļoti retas un stingri aizsargājamas. Tām katra piezvejā nonākusi pīle ir kā maza traģēdija visai vēl atlikušajai populācijai.

Abas roņu sugas - pelēkais ronis (Halichoerus grypus) un pogainais ronis (Phoca hispida) - ir aizsargājamas visās trijās Baltijas valstīs. Pēdējos gados pelēko roņu populācija ir ievērojami pieaugusi, taču pogainie roņi vēl joprojām ir mazā skaitā un apdraudēti. Pogaino roņu populācijas atražošanās ir atkarīga no ledus ilguma jūrā, jo tie savus mazuļus var laist pasaulē tikai uz ledus, bet pēdējo gadu siltās ziemas tiem ir bijušas nelabvēlīgas. Piezveja to populācijai var būt bīstama.
Kas ir piezveja?

Kā tikt galā ar piezvejas problēmu?
Tīklos sapinusies stellera pūkpīle, stipri
apdraudēta putnu suga
Piezvejots pieaudzis pelēkā roņa tēviņš