Projekta oficiālā mājas lapa - www.balticseaportal.net
Cūkdelfīni (Foto: National Geographic Wallpapers)


20. gadsimta sākumā cūkdelfīni Baltijas jūrā bija bieži sastopami. Tomēr piezvejas, bargu ziemu, medību, dzīvotņu degradācijas un piesārņojuma dēļ populācija ir dramatiski samazinājusies, un šodien Baltijas cūkdelfīni ir kļuvuši par apdraudētu sugu. Patlaban tiek lēsts, ka kopējā Baltijas populācija ir apmēram 600 dzīvnieku. Tie diezgan regulāri parādās Dānijas un Vācijas piekrastē, bet daudz retāk citos reģionos.

Ģenētiski izolētā Baltijas jūras cūkdelfīnu populācija ir iekļauta Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības sastādītajā Pasaules sarkanajā grāmatā un ES dzīvotņu direktīvā, kas nosaka stingru sugas aizsardzību. Par visiem manītajiem cūkdelfīniem ir jāziņo tuvākajai vides administrācijai.
Populācija
Cūkdelfīns (Phocoena phocoena)
Cūkdelfīns ir vienīgā vaļu suga, kas vairojas Baltijas jūrā. Tā nosaukums cēlies no franču valodas pourpois, kas savukārt oriģinālā veidojies no viduslaiku latīņu valodas vārda porcopiscus (porcus – cūka + piscus –zivs).

Cūkdelfīns ir viens no mazākajiem zobainajiem vaļiem, kam ir drukns ķermenis un noapaļots deguns. Mātītes parasti izaug lielākas nekā tēviņi, tām ir apmēram 160 cm garš ķermenis un svars sasniedz 60 kg, kamēr tēviņi ir tikai 145 cm gari un 45–50 kg smagi. Cūkdelfīnu mūža ilgums ir apmēram 20 gadu.

Cūkdelfīni apdzīvo seklākos piekrastes ūdeņus, kā arī līčus un upes grīvas, tie reizēm parādās patupēs un kanālos. Ūdenī cūkdelfīni izskatās tumši pelēki. Iznirstot tie veic rotējošu kustību, tādēļ parasti var saredzēt tikai nelielu trīsstūrveida aizmugurējo spuru un nedaudz no paša ķermeņa.

Viens no cūkdelfīnu nosaukumiem – šņācošā cūka – ir radies no trokšņa, ko tie rada, kad iznirst virs ūdens, lai ieelpotu. Deguns rada troksni, kas līdzīgs tam, kad cilvēki šķauda vai nopūšas.

Parasti tie nepulcējas lielākos baros, bet sastopami pa vienam vai mazākās grupās pa 2–6. Pretēji delfīniem tie ir kautrīgas dabas un turas nostāk no laivām un kuģiem, tikai retu reizi izlecot ārā no ūdens. Dažreiz tos var redzēt, starp diviem ieniršanas brīžiem parādoties virs ūdens virsmas.

Cūkdelfīni nav ļoti ātri peldētāji, bet var sasniegt līdz pat 23 km/h. Medījot tie ienirst apmēram uz 4 līdz 6 minūtēm un var sasniegt vairāk nekā 60 metru dziļumu. Zem ūdens cūkdelfīni orientējas un izseko medījumu ar eholokācijas palīdzību.

Tie barojas ar pelaģiskajām un bentiskajām zivīm, kā arī ar jūras bezmugurkaulniekiem. Galvenais laupījums ir zivju sugas, kas dzīvo baros, piemēram, reņģes, makreles u.c.

Katru vai katru otro gadu cūkdelfīnu mātītes dod dzīvību vienam mazulim. Mazulis piedzimst pavasarī (pēc 10–11 grūtniecības mēnešiem) un tiek barots 7–8 mēnešus.

Cūkdelfīns ir reti sastopams Baltijas jūrā (Foto: Jonas Teilmann)
Cūkdelfīni (Foto: National Geographic Wallpapers)